JAUTĀJUMS – ATBILDE!

Šeit uzdodiet jautājumus gan par Apvienības Latvijai priekšvēlēšanu programmu, gan par politekonomiskām aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Mūsu deputātu kandidāti atbildēs, vai izteiks Apvienības Latvijai viedokli par Jūs interesējošo jautājumu.

MUMS IR SVARĪGS JŪSU VIEDOKLIS!

 

• Priekšvēlēšanu projekta “JĀbalso” (www.jabalso.lv) jautājumus uzdod Pasaules brīvo latviešu apvienības projektu menedžere LORA EGLE:

J. Vai latviešu valodai ir jābūt vienīgai mācību valodai skolās?

A. Atbild Māris Možvillo: Jā, es uzskatu, ka Latvijā izglītībai jābūt latviešu valodai. Faktiski tam bija jānotiek jau vismaz 20 gadus atpakaļ. Programmu apguve citās valodās ir pašu vecāku izšķiršanās jautājums.

J. Kādai jābūt minimālajai algai Latvijā?

A. Atbild Māris Možvillo: Mana pārliecība ir, ka nebūtu jānosaka minimālā alga, bet gan minimālā stundas likme. Cilvēkam tas dotu brīvu izvēli pielietot savas zināšanas un prasmes vairākās darba vietās.

J. Kādā veidā būtu jāsekmē reemigrācija?

A. Atbild Māris Možvillo: Reemigrācija ir vairāku pasākumu komplekss – nav vienkārši to izteikt dažos vārdos. Es to saredzu tā, ka ir jāizprot emigrācijas iemesli. Pārsvarā tie ir  – uzņemtās kredītsaistības, kas nav risināmas uz vietas dēļ ierobežojumiem, kas tiek uzlikti, nespēja gūt pienācīgus ienākumus, īpaši jaunās ģimenes.Sociālās apdrošināšanas sistēmas kļūdas un arī valstī esošais nodokļu režīms. Attiecīgi ir nepieciešama rīcība – kredītu (pārsvarā tie ir kredīti, kas ņemti 2008. gadā un vēlāk) dzēšana izejot maksātespējas procesus ( te gan netiktu dzēstas saistības, kas attiecas uz bērnu uzturēšanu) . Īpaša uzmanība būtu jāpievērš valsts likumdošanai , īpaši nodokļu jomā. Tā Latvijā šobrīd ir novecojusi un ļoti sarežģīta. Ikviens mēģinājums to labot noved pie sekām, kas izpaužas kā kārtējās neērtības uzņēmējiem un citiem nodokļu maksātājiem.

J. Kā piesaistīt diasporas jauniešus Latvijas augstskolām?

A. Atbild Māris Možvillo: Latvijā augstskolu klupšanas akmens ir tas, ka vienu un to pašu programmu pasniedz vairākās augstskolās. Pašas augstskolas arī jūtas kā “karaļvalstis” un nespēj vienoties par specializāciju. Lai piesaistītu diasporas jauniešus būtu nepieciešams tas, ka augstskolas kļūtu atvērtākas jauno tehnoloģiju ienākšanai, izmantot tās iespējas ko šobrīd sniedz zinātnes labākie sasniegumi. Izmantot tos un sagatavot jaunos studentus jau nākotnes izaicinājumiem. Pašreiz joprojām tiek gatavoti speciālisti, kuriem nav pieprasījuma.

J. Kā piesaistīt darba spēku Latvijas uzņēmumiem?

A. Atbild Māris Možvillo: Darba spēku var piesaistīt tad, ja valsts nodokļu sistēma un to kontrolējošie dienesti kļūst draudzīgi uzņēmējiem un nodokļu maksātājiem. Visa pamatā šobrīd ir valsts “rekets”pret nodokļu maksātājiem.

J. Ko darīt ar azartspēļu zālēm Latvijā?

A. Atbild Māris Možvillo: Uzskatu, ka tā ir tikpat kaitīgā kā jebkuras atkarības. Domāju , ka jāierobežo maksimāli.

J. Vai būtu jāmaina veselības apdrošināšanas sistēma, lai jebkurš Latvijas pilsonis varētu iegādāties apdrošināšanas polisi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai Latvijā?

A. Atbild Māris Možvillo: Jāmaina visa veselības sistēma – sākot no ģimenes ārstiem līdz pat lielajām slimnīcām. Tā ir daudz plašāka tēma un nav šeit dažos vārdos aprakstāma. Šobrīd ļoti daudz līdzekļu aiziet “garām” veselības sistēmai un cilvēkam, kam nepieciešama palīdzība.

J. Vai diasporas kultūras un izglītības sistēmai ir jābūt atbalstītai no Latvijas valsts budžeta?

A. Atbild Māris Možvillo: Noteikti. Ikviena izpausme, kas reprezentē mūsu valsti, ir jāatbalsta.

J. Vai Latvijā nepieciešams obligāts Valsts aizsardzības dienests?

A. Atbild Māris Možvillo: Arī šis jautājums ir komplicēts. Pašreizējo notikumu Ukrainā iespaidā ir ļoti liels spiediens no militārās jomas. Paskatoties uz LV izglītības sistēmu , mēs redzam, ka skolu programmas ir tiktāl degradējušās, ka fiziskā sagatavotība ir pamesta pabērna lomā. Tas nozīmē, ka šobrīd, ieviešot militāro dienestu, nebūtu sasniegts vēlamais rezultāts jo armijā iesaucamo skaists, kas atbilst fiziskajām prasībām, būtu ļoti mazs. Par alternatīvo dienestu esnevēlos izteikties, jo kas tad ir obligātā militārā dienesta pamatā – piesaistīt armijai karavīrus. Alternatīvais dienests šobrīd kalpo kā buferis, kuru vajag, lai novirzītu sabiedrības domu pareizajā virzienā. Manuprāt, šobrīd nav iespējams izveidot obligāto militāro dienestu. Tam vajag gatavoties jau no skolas sola, palielinot fiziskās aktivitātes un papildinot izglītības programmas ar nepieciešamajām zināšanām militārajā jomā.